Biznesa iespējas krīzes laikos

Es šobrīd ļoti aktīvi nodarbojos pie savu biznesa ideju attīstības un tā garāmejot gadījās vienkārši paklaiņot pa veikaliem un pavērot kādā veidā darbojas mūsu veikalu pārdošanas sistēma.

Realitāte ir graujoša

Krīzes laiks nav NEKO mainījis uz labo pusi mūsu tirdzniecibas sistēmā. Man bija tāda vārga cerība, ka nu mūsu apķērigie cilvēki sāks kaut ko darīt un uzlabot, mainīt un savā satrunējušā konkurences sistēmā parādīsies kaut kas jauns un progresīvs.

Te nu bija, Gaidi ar Maisu.

Vakar intereses pēc izvicoju apkārt pa mēbeļu veikaliem. Biju kādos 30.

Normālam biznesam, lai izdzīvotu un plauktu bija nepieciešams vismaz elementāras lietas, kas krīzes laikos (ja jau apkārtējie neko citu nedara)ļautu pelnīt, nevis sprāgt nost un sūdzēties.

Tātad kļūdas:

1) Veikalnieki turpina pasūtīt un tirgot preci tādās cenās kā treknos gados.Tas ir nepiedodams murgs.  Ja viens no viņiem tendētos uz pieprasījuma preci, modernas mēbeles par samazinātām cenām, tad tas būtu sitiens desmitniekā, ar neapšaubāmu priekšrocību pret pārējiem. Nevarat atrast rūpnīcu kas tādas ražo, paverieties apkārt Latvijā tādas vien nīkuļo kādas 10.

2) Pārdevēji vēl joprojām sēž kā veikala sargi, nevis tirgojas.

3)  Gandrīz nevienam no veikaliem, nav atrodamas cenas internetā, kas man ļautu tās salīdzināt un izvērtēt (ir 21 gs.)

4) Neviens no veikaliem nepopularizē konstruktīvo risinājumu veikšanu savām rokām ( Lielākajam vairumam Latviešu rokas no pakaļas neaug)

5) Atlaides ir smieklīgas un nevienam tās nav sistēmā izstrādātas. Tās ir neejošu preču tirdzniecība, nevis mārketings veidot labāko preču aktīvu pārdošanu ( kur mēbeļu veikali mācās mārketingu? )

Apnika jau žulti liet.

Ir daži principi krīzes laikā, kas noder katram uzņēmējam.

1) Krīzes laikā konkurences vietā var izvēlēties sadarbību.

2)  Samazināt sortimentu izvēloties pārdot to kas ir nepieciešams un pieejams.

3) Čekot līdzi patērētāja pirktspējai, un piemērot preci tai.

4) Jāiemāca darbiniekiem pārdot. Ja nesanāk, tad sniedzu maksas konsultācijas pārdošanā.

5) Jāmainās patstāvīgi, tirgus ir dzīvs un statiska attieksme ir nāve.

Ir ārkārtīgi liela rezerve uz cenas izmaiņu iespējām un konkurences statisko pozīciju.  Jādomā ar galvu, jo patērētājs vēl aizvien sūdzas un ja sūdzas tad ir ko uzlabot, un ja uzlabo tad var pelnīt.

Mazliet nenopietns veids Kā izglābties no Krīzes.

Latvija, Lietuva, Igaunija savienojas kopā vienā valstiskā veidojumā ko sauc BALTIJA.

Deputāti automātiski nezog ( Letiņš vai Ests nozags Leitis brēks un Otrādi)

Olimpiskajās spēlēs mums ir kaudze ar medaļām.

Mēs vairs nēsam ES direktīvu izpildītāji.

Mēs esam daudzi .

Mums ir 3x lielāka ietekme.

Mums ir lētāka elektrība un apkure.

Mēs saglabājam 3 valodas (Tā kā Šveice)

Kopīgi attīstās Lauksaimniecība.

Uz priekšu pagājušais, pievelk atpalikušo.

Infrastruktūra kļūst lētāka.

Armija ir lielāka

Nekašķējamies savā starpā par Naftu ( ja tur vispār viņa ir)

Izglābjamies no Krīzes.

Hi Hi

KĀ GLĀBT LATVIJAS EKONOMIKU?

Šobrīd ir valstī labi zināma ekonomiska problēma un visi vaid, ko nu darīt, kā izdzīvot. Tirgus esot uz pakaļas,  patēriņš ir samazinājies un valsts mēģina atdzīvināt kreditēšanu lai ko nu tur vēl. Es piedāvāju ļoti efektīvu veidu, kā ietekmēt patēriņa augšanu. Tirgus ļoti ātri atdzīvotos tikai tādā gadījumā , ja viņā palielinātos aktivitāte. Valsts var aktivitāti ietekmēt tika no vienas puses, gāžot klāt vēl naudu un uz tā rēķina ir jābūt pretī līdzsvaram.  Līdzsvaru var nodrošināt tikai tad ja valsts naudai no vienas puses  pretī nāk uzņēmēju iniciatīva vienkārši maksimāli nogriezt peļņu. Jūs teiksiet, ka tā daudzi dara, peļņas nav un knapi jau tā var izdzīvot.  Piekristu, tiem kas to saka, ja mēs būtu uz mēness.  Paskatīsimies vienkāršos ĀBECES  skaitļos: Mani uzņēmuma tēriņi mēnesī piemēram ir 10 000 LVL,  man ir mēnesī jāpārdod piemēram simts preces kuras maksā kopā 10 000 LVL, katra 100LVL  ar 100 LVL uzcenojumu, lai es būtu, tā teikt pa nullēm. Tātad mani ieņēmumi ir 20 000 (100 pārdotas preces katra pa 200LVL gabalā)  izmaksas 20 000( 10k prece – 10k izmaksas) esmu pa nullēm. Uz nulli neviens nerēķina jo pastāv risks ka 100 preces nenopirks un vēl uzņēmēji vēlas nopelnīt. Kas veidojās es nosaku cenu 300 LVL un manas izmaksas atpelnītos ja es pārdotu 50 preces, bet vispār es uzlieku 500LVL jo tāda ir cena un  atpelnos pie 25 precēm. Skaisti. Klasisks Latviešu biznesa piemērs. Šo riska aprēķinu nosaka katrs pats un to sauc par Stulbuma Koeficentu ( tātad papildus uzkrāmētā nauda precei, lai es nepieļautu kļūdu ielidojot mīnusos, labāk kļūdīties plusos). Jāsaka, ka Latvijas Valstī biznesā tīši vai netīši, bet Stulbuma koeficents ir ļoti augsts.

Rezultātā prece maksā 500 LVL un krīzes apstākļos tiešām ar katru mēnesi slīd viss uz leju. neviens nepērk. Krīze nozīmē, Ir mazāk naudas un mazāka aktivitāte.

Šobrīd mana pieredze liecina,  tirgus ir ļoti normālā aktivitātē , ja tiek samazināta cena. Klasisks piemērs:

-Vēlaties iegādāties preci ?

- Ko jūs , vai vai vai valstī krīze, naudas nav šausmas.

- bet cena būs 33% lētāka.

- !!!!!!!!!!!!!!!!!!

(un te pēkšņi klients atcerās, ka tāda summa ir matracī, zeķē aizķērusies )

Tas nozīmē ka iepriekš minēto preci es nepirktu pa 300 ,bet par 200 varētu viņu iegādāties.  Tātad, ja uzņēmējs samazinātu cenu viņam būtu lielāka aktivitāte, pieejamāka prece un MAZĀKS RISKS preci nepārdot.  Vienkārši tas drošības ventilis, kas rada sirdmieru uzņēmējam pie jau 50 pārdotajām precēm būtu jāpaaugstina uz augstāku, proporcionāli tirgus kritumiem.

Te veidojās paradokss,  nometīsim cenu neko nenopelnīsim. Bet īstenībā ir otrādi. Ļoti daudz pircēju parādās, ja ir cenas pieejamākas. Preces ir vieglāk iegādāties, notiek aktivitāte, kas atveseļo ne tikai pašu pārdevēju, bet arī tieši iesaistītos ( piegādātāji, ražotāji, bankas utt…)

Ja šāda precīzu aprēķinu stimulācija notiktu valsts mērogā, tad uzņēmēji tirgotu tik pat daudz cik pirms krīzes, taču apgrozījums būtu mazāks, bet ne tik kritiski kā šobrīd vienā otrā jomā, taču lai kā arī nebūtu ir SVF aizdevums, kas bāž šos caurumus ciet. Tikai no 2 iesaistītajām pusēm rezultāts būtu ātrs un efektīvs.  Valsts ekonomikā lielākā problēma ir ne jau tas, ka valstī stulbi ierēdņi strādā un zog mums naudu. Latvijā biznesā ir ļoti daudz dranķīgi rēķinātas izmaksas un nekaunīgi pievienotas liekas peļņas un slikti neefektīgi darbinieki. Impērija grūst no iekšpuses un šobrīd, kad cilvēki meklē ārējo ienaidnieku lai izlādētu savas dusmas (valdību ar bruģakmeņiem līksmi apmētā), es ar visiem 100% apgalvoju, ka mūsu pašu iekšējās rezerves ir pietiekoši spēcīgas un un te mēs par savu muļķību katru gadu kādu miljardu pārmaksājam. Pie tā būtu paralēli jāķerās klāt katram savā uzņemumā. Protams var pateikt , ka momentā būs bankrots jo citi cenas nost nelaidīs un šīs liekās izmaksas nesamazināsies , taču jāatcerās viens Jāsāk ar sevi, nevis ar pirksta rādīšanu uz citiem, jo ar pirkstiem mēs vislaik uz kaut ko rādam un bļaujam, bet rezultātā sēžam ar pliku pakaļu uz aukstas grīdas un gaidam kad valdība to sildīs.

Eh, skaista diena , Lai visiem Laime un mīlestība.

Blogam Gada Dzimšanas Diena!

Tieši gads ir pagājis kopš kādā garlaicīgā svētdienas vakarā es sadomāju sākt rakstīt blogu. Ņemot vērā manu diezgan kūtro rakstīšanu es no visas sirds pateicos visiem 28 780 skatītājiem par to, ka apaļa gada laikā viņi šeit ir ienākuš, lasījuši un komentējuši. Lasītākie raksti ir bijuši par ekonomiku un biznesu, otrajā vietā ir arhitektūra un tad eņģeļi. Vēl es esmu 500 apmeklētājiem palīdzējis iemācīties sasiet šlipsi.   Pateicos jums par interesi, ceru ka turpmāk ar……  Paldies par Apsveikumiem

7 Lietas

Es jau biju nopriecājies, ka nekur.lv Mani sen ignorē un atsakās manu blogu publicēt un pie manis ienāk tikai nejauši cilvēki no malas , kā nomaļā aizmirstā Tambovas guberņas ciematā, un man tā sērga par 7 lietām  ies secen, bet Jeremy ir kārtējo reizi garšīgi pasmējies par sērgu un inficējis arī mani  Pievienošos ar…..

1)  8 gadu vecumā es biju 2(!) reizes pārlasījis Brežņeva  kopoto rakstu sējumus un pusbibliotēku ar citiem murgainiem padomju ekonomijas aprakstiem 2 valodās  un tanī vecumā Politekonomika likās visaizraujošākā literatūra. Pierakstīju klades ar ekonomiskās izaugsmes piecgadēm, normu izpildēm utt..

2)   Esmu  nošāvis lēkājošu Vārnu ar gaisa šauteni piecdesmit metru attālumā, pēc tam bija morālais…..

3)   Es lietoju ļoti daudz alkohola no  14 – 20 gadiem, un tad pēkšņi vairs negaršoja un negaršo vairs jau 8 gadus.

4)   Es pusaudža gados spēju notiesāt pusdienās 16 dūres lieluma ceptus kartupeļus un palikt tievs kā skals.

5)  Es ienīstu VIP jebkādās ši jēdziena izpausmēs.

6) Man no uztraukuma vienmēr ir ļoti, ļoti trīcējušas rokas, pirms kautiņiem kreisā kāja.

7)  Es slikti dejoju un par to kautrējos.

Stafeti nodošu tālāk īkstītei,

Vajadzīgi Darbinieki

SIA Latvijas Auto Eksperti

Vakance:    Auto Brokeris/e

Pienākumi:

- Jaunu automašīnu tirdzniecība;
- Līzinga līgumu sagatavošana;
- Apdrošināšanas līgumu sagatavošana;
- Iepirkumu konkursu dokumentācija;
- Darbs ar korporatīvajiem klientiem.

Prasības:

- Vēlama augstākā izglītība, taču ja tās nav, tad ļoti labas komunikācijas spējas un darbīgums tiks novērtēti līdzvērtīgi,
- Pieredze tirdzniecībā, spēja strādāt individuāli un operatīvi;
- Laba humora izjūta, lai spētu saprasties ar darbabiedriem, jo darbs ir paaugstināta stresa apstākļos;
- Spēcīgas zināšanas par auto tirgus cenām un markām;
- Pieredze autotirdzniecībā tiks vērtēta atsevišķi. Nekaitēs arī B kat.autovadītāja apliecība un datorzināšanas vidējā līmenī.

Piedāvājam:

- Smagu darbu jaukā kolektīvā;
- Sakarīgu priekšnieku;
- Pamatalgu ar ikmēneša piemaksām par veikto darbu;
- Apmaksātu veselības apdrošināšanu un telefonu;
- Apmaksāta ir arī kopīga sportošana katru nedēļu.

Kontaktinformācija:

e-pasts: arvis.rekets@gmail.com
Telefons: 22131190

Papildinfo:

CV ir jāiesūta līdz 23.01.2009.

P.S. Darbs ir nopietns un tiešām labi apmaksāts, arī atbildība ir nopietna tāpēc lūdzu pirms sūtīt CV  izvērtējiet savus pieteikumus nopietnāk.

KĀ IEMĀCĪTIES JOKOT? praktiski padomi

Ir makten vajadzīgas lietas ko cilvēkiem skolā nemāca un ir pilnīgi liekas ko māca.  Viena no tādām lietām, ko nemāca ir spēja  kļūt asprātīgam un iemācīties labi jokot. Piekritīsiet, ka šī spēja ir katra cilvēka komunikācijas svarīga sastāvdaļa, ko vajadzētu ar likumu pieņemt iekļaut katras sevi cienošas skolas programmā. Cilvēki kuri ir asprātīgi automātiski kļūst pievilcīgi un viņu saprašanās ar līdzcilvēkiem ir daudz  vieglāka un rezultatīvāka. Mēs pat neapzināti tiecamies pēc tā lai šādi cilvēki apmeklētu mūsu ballītes, strādātu kopā ar mums utt.. dabīgi, ka nūģi nevienam nepatīk. Bet kā to panākt ??? Atbilde ir vienkārša. Pat tas cilvēks kuram humora izjūta klibo ar abām kājām ir spējīgs iemācīties jokot un kļūt kompānijas dvēsele, ja vien viņš sevi cītīgi trennē.

Joki un asprātības ir ļoti svarīga komunikācijas māksla kura diezgan fantastiskā veidā  attīstās jau dažu mēnešu laikā ar sekojošiem paņēmieniem.

1) Vecā labā vārdu spēle saucot vārdus, kas sākas uz viena burta piem K. (klase,krūmi, kapholderis,kretīns utt….)  Vēlams reizi dienā iziet cauri visam alfabētam ar 10 vārdiem uz katru burtu. Tas prasa apmēram 5- 10 minūtes.Var variēt  2 burtiem piemēram AP ( apgriezties, apenes, aploks, aproce utt…)

2) Teikumu veidošana uz viena burta ( vismaz 4 vārdi) arī reizi dienā cauri alfabētam. Pie tam teikumiem nav obligāti jābūt izcili loģiskiem. piemērs: Balta biļete brikšņos biedēja biezpienu. utt…..

3) Antonīmu veidošana  pēc funkcijām, pēc īpašībām, pēc izmēriem,pēc asociācijām. Karsts-auksts, šaurs plats, vilks-zaķis, spuldze-svece, Dieviņš-velniņš.

4) Ātri saukt dumjas atskaņas vārdiem, bez īpašas nozīmes . piemērs: onkulis- zīmulis,  lācis-pēcis, roze- ilze, zaļa-gaļa,  pildspalva – galva utt..

5)Saliktu Īpašību apraksts cilvēkiem vai situācijām: piemēri Kas ir tavs priekšnieks? Bikšnesis, rokviceklis, algpieturis, pusdienrijējs, sapulčžurkvedis utt… ( šķiet ar šādiem trenniņiem ikdienā noņemas arī LV Valodas komisija)

6) Izgudro abreviatūrām citas vārdu nozīmes. Pacenties atkal lai viņas nebūtu pārāk loģiskas piemēri:  LMT  lidojošo mentu tralis, USB ugandas slaktera bieds, utt…..

Pēc šiem sešiem punktiem trennējoties patstāvīgi, cilvēkiem uzlabojas komunikācijas spējas, tiek nodrošināts smadzeņu trenniņš un sāk veidoties jau pēc dažiem mēnešiem pirmās asprātības pazīmes, kapēc? Jo cilvēks patstāvīgi trennē negaidītus vārdu salikumus ko zinātnieki sauc par jokiem. Labs joks ir fabula ar negaidītu iznākumu.  Punkti 1,2 un 3 trennē vārdu bagātību, punkti 4,5 un 6 trennē negaidītu iznākumu (joku) salikumus.

Lai jums veicas…..

Labprāt dzirdētu kādu komentāru, vai  kādu oponējošu citu ieteikumu, ja nu gadījumā manis ieteiktā metodika jums nav pa prātam…

FIGARO

Ekselentā izpildījumā Figaro ārija Largo al Factotum ar slaveno superātro         ” Bravo bravisimo”  izpildījumu beigās.Iespējams vienīgā ārija,kas NOTEIKTI patiks arī tiem cilvēkiem ,kuriem opermūzika ir pie dziļās kājas .  Lai visiem laimīgs Jaunais 2009.gads.

Laba vēlējumi jaunajā gadā.

Es vēlu visiem prieku, laimi, mīlestību un ticību sev. Jaunais gads būs tāds gads, kas daudziem atvērs acis un daudziem mums parādīs , kas ir labs un kas slikts. Dod Dievs visiem nostāties pareizajā pusē un tur arī nostāvēt. Lai jums spēcīgas ģimenes un veseli bērni, lai vienotības sajūta un smaidi. Hau.

KRĪZE LATVIJĀ WTF

Piedāvāju saviem dārgajiem tautiešiem pārdomas kādā veidā mēs krīzi varam izmantot savā labā, lai valsts piedzīvotu ko labāku nekā visādi pseidodranķi mums sola.

Pirmais un Galvenais.

Valstī krīzes nav!!!! Kad beidzot lielākais vairums to aptvers? Krīze ir cilvēku sačakarētajos prātos. Krīze ir stulbajās avīžu slejās. Lai līdz sūdiem nonāktu ir nepieciešams tikai tik daudz, kā uz tiem patstāvīgi norādīt lai visi sajustu to smaku un bez sūdiem neko citu pat neiedomātos redzēt. Mūsu valstī ir ekonomiskā lejupslīde un tā būs tieši tik ilga cik mēs paši tai dosim iespējas. Ekonomiskā lejupslīde NAV krīze! Tas ir tieši tāpat, kā pateikt gripas slimniekam „ Zini vecīt, tu esi mironis, Jā ir zāles, no kurām visi atveseļojas un mēs tev viņas iedosim, bet tu esi Mironis”

Otrais.

Šobrīd valsts ir tikusi pie pietiekoši lieliem naudas līdzekļiem, lai varētu veikt virkni pasākumus, kuri varētu dot iespēju tikt pie kaut kādām zināmām pozitīvām pārmaiņām. Kādas varētu būt šīs pārmaiņas. Valstī dzīvo ļoti dažādu nozaru tirgi ( pārtika, reklāma, nekustamie īpašumi utt…) Tie var būt savā starpā saistīti un arī atdalīti. Ir primārās un ir sekundārās lietas. Šobrīd ņemot vērā vispārējās tendences cilvēki tiek spiesti pieslieties primārajām lietām. Mans redzējums ir ļoti vienkāršs. Ir jāļauj nomirt dažiem nesvarīgākiem nozaru tirgiem, lai varētu pamata nozaru tirgi veikt savu attīstību. Ir lietas bez kurām mēs varam un jau esam spiesti iztikt. Ir lietas kuras mums ir nepieciešams pievienot pamata vajadzībām un konkrēti tā būtu eksporta rūpniecības veicināšana un savu Latvijas saražoto preču tirgus konkurences atbalsts. Bez kā mēs varētu iztikt? Man personīgi nepietrūktu kaudze dārgu restorānu, naktsklubu, spēļu zāļu, prese tādā apjomā kāda viņa ir šobrīd, reklāmas uz katra soļa, ceļojumu aģentūru bars, …… šo sarakstu varētu turpināt katrs pēc saviem ieskatiem, taču ģenerālās līnijās būtu krietns skaits nozares kuras šā vai tā, bet sliktos laikos tāpat dabūs pa spārniem. Un ne mans subjektīvais viedoklis to noteiks, bet gan ekonomiskā situācija.

Es vēlētos lai valsts varētu rediģēt banku kreditēšanas politiku un nodrošināt reālu instrumentu tirgū, kas varētu mainīt atbalsta sadalījumu konkrētajām nozarēm, kā tādām. Kas būtu īpaši atbalstāmās nozares? Nav man tas jāstāsta visi ir simtiem reižu dzirdējuši un jau visiem ir 15 gadus pārsāpējis jautājums par to kāpēc nav atbalsta tām nozarēm par kurām mēs pirms katrām vēlēšanām skaļi runājam un vēl ceram.

Trešais.

Lai cik tas skumji ar nebūtu mūsu valstī absolūti lielākā vairuma uzņēmumu efektivitāte ir slikta un pakalpojumu kvalitāte zema. Jāuzdod tikai viens jautājums Kāpēc Latvietis Praktiskais savā zemē darbā sēž draugos urbina degunu un rullē gurķi un izrādās, ka Īrijā viņš ir superčakls strādnieks. Alga tur lielāka? Gaiss savādāks? Attieksme savādāka? Droši vien, ka visi trīs faktori, tikai neviens pasaulē man neiestāstīs, ka to nevarētu arī panākt arī šeit mūsu zemītē. Ja mēs gribam attīstīties un panākt kaut kādu labklājības līmeni, tad mums laikam būtu jāsāk strādāt, nevis lamāt visus ( Valdību, priekšniecību, Krieviju utt..) Tikai parēķiniet cik pa šiem gadiem cilvēkstundas darba laikā ir patērētas rakstot portālos komentārus. Mūsu tauta diemžēl ,no senču čakluma ir iegrimusi dziļā slinkumā un kurš man netic, paskatieties apkārt un padomājiet. Kaut vai tāds „Sīkums” Katru dienu ir darbā norautas pēdējās darba minūtes ,piektdienās pat stundas ja tā nav, tad tiešais priekšnieks tiek dēvēts par necilvēcīgu lopu. Padomājiet kāpēc normālās darbadienās Rīgā korķi veidojās 16-30. Ir ļoti daudz un dažādi vadības mehānismi, kas stimulētu cilvēkus strādāt daudz efektīvāk ( Nevis ar koku dzīt un algu smieklīgi mazu maksāt) Es pilnā pārliecībā un nopietnībā varu apgalvot, kā tā šobrīd ir valsts lielākā rezerve. Mēs pēc visiem iespējamiem statistiskiem rādītājiem strādājam neefektīvāk nekā Dāņi , Angļi utt…

kredītus mums iedeva lai mēs varētu strādāt, taču strādāt mēs negribam. Mēs gribam naudu.

Dod Dievs drusku cilvēkiem vairāk pie prāta nākt, pārstāt gānīties un sākt padomāt katram par sevi un par citiem arī.

PALDIES VISIEM ENĢEĻIEM KAS AR KATRĪNAS PALĪDZĪBU SAVĀCA BĒRNIŅIEM 400 000 LVL VESELĪBAI un Priecīgus un Gaišus visiem Ziemassvētkus.