Es šobrīd ļoti aktīvi nodarbojos pie savu biznesa ideju attīstības un tā garāmejot gadījās vienkārši paklaiņot pa veikaliem un pavērot kādā veidā darbojas mūsu veikalu pārdošanas sistēma.
Realitāte ir graujoša
Krīzes laiks nav NEKO mainījis uz labo pusi mūsu tirdzniecibas sistēmā. Man bija tāda vārga cerība, ka nu mūsu apķērigie cilvēki sāks kaut ko darīt un uzlabot, mainīt un savā satrunējušā konkurences sistēmā parādīsies kaut kas jauns un progresīvs.
Te nu bija, Gaidi ar Maisu.
Vakar intereses pēc izvicoju apkārt pa mēbeļu veikaliem. Biju kādos 30.
Normālam biznesam, lai izdzīvotu un plauktu bija nepieciešams vismaz elementāras lietas, kas krīzes laikos (ja jau apkārtējie neko citu nedara)ļautu pelnīt, nevis sprāgt nost un sūdzēties.
Tātad kļūdas:
1) Veikalnieki turpina pasūtīt un tirgot preci tādās cenās kā treknos gados.Tas ir nepiedodams murgs. Ja viens no viņiem tendētos uz pieprasījuma preci, modernas mēbeles par samazinātām cenām, tad tas būtu sitiens desmitniekā, ar neapšaubāmu priekšrocību pret pārējiem. Nevarat atrast rūpnīcu kas tādas ražo, paverieties apkārt Latvijā tādas vien nīkuļo kādas 10.
2) Pārdevēji vēl joprojām sēž kā veikala sargi, nevis tirgojas.
3) Gandrīz nevienam no veikaliem, nav atrodamas cenas internetā, kas man ļautu tās salīdzināt un izvērtēt (ir 21 gs.)
4) Neviens no veikaliem nepopularizē konstruktīvo risinājumu veikšanu savām rokām ( Lielākajam vairumam Latviešu rokas no pakaļas neaug)
5) Atlaides ir smieklīgas un nevienam tās nav sistēmā izstrādātas. Tās ir neejošu preču tirdzniecība, nevis mārketings veidot labāko preču aktīvu pārdošanu ( kur mēbeļu veikali mācās mārketingu? )
Apnika jau žulti liet.
Ir daži principi krīzes laikā, kas noder katram uzņēmējam.
1) Krīzes laikā konkurences vietā var izvēlēties sadarbību.
2) Samazināt sortimentu izvēloties pārdot to kas ir nepieciešams un pieejams.
3) Čekot līdzi patērētāja pirktspējai, un piemērot preci tai.
4) Jāiemāca darbiniekiem pārdot. Ja nesanāk, tad sniedzu maksas konsultācijas pārdošanā.
5) Jāmainās patstāvīgi, tirgus ir dzīvs un statiska attieksme ir nāve.
Ir ārkārtīgi liela rezerve uz cenas izmaiņu iespējām un konkurences statisko pozīciju. Jādomā ar galvu, jo patērētājs vēl aizvien sūdzas un ja sūdzas tad ir ko uzlabot, un ja uzlabo tad var pelnīt.



