Skaņas terapija ir sintēze starp fizikas zinātni psihoakustiku, muzikoloģiju, skaņas sintēzi un cilvēka anatomiju. Skaņa tiek jau izsenis plaši izmantota medicīnā, taču izpratne, kā skaņa mijiedarbojas starp cilvēka dzirdi, ķermeni un kādām īpašībām skaņai ir jāpiemīt, lai tās iedarbība detalizēti varētu tikt izmantota medicīniskos nolūkos pagaidām tiek aktīvi pētīta, un zināšanas par to vēl nav pilnīgas.
Problēma mazai informācijas izplatībai ir faktā, ka nav iespējams iegūt vienotu padziļinātu izglītību mūzikā, medicīnā un fizikā. Labam mūziķim lai iemācītos teicami pārvaldīt kāda instrumenta spēli ir jāmācās aptuveni 15 gadus. Medicīnas studijas ir 6 gadi un fizika vēl 4 . Piedevām ar mūzikas apmācību ir vēl sarežģītāk, jo tā ir lieta kur studentam var nepiemist tādas īpašības kā spēja improvizēt, muzikālā dzirde un vispārēja ilgstoša, noturīga un padziļināta interese . Piedevām viena zinātne ir radoša otra pragmatiska. Taču kopumā šādus izglītības apstākļus ir iespējams radīt, ja vien ir pietiekami nopietns iemesls. Un šāds iemesls ir. Jau šobrīd no savas prakses pētniecībā varu ar pilnu pārliecību apgalvot sekojošu faktu.
Skaņas īpašību izmantošana medicīnā ir viens no perspektīvākajiem virzieniem, kādā veidā panākt ātru cilvēka izveseļošanos apejot daudz agresīvākas metodes.
Cilvēks caur skaņu var saņemt psiholoģisku palīdzību (mūzikas terapija).
tāpat kā,
Cilvēks caur skaņu var saņemt tiešu fizioloģisku palīdzību (skaņas terapija)
Tā ir galvenā atšķirība, kādā veidā skaņas terapija atšķiras no mūzikas terapijas . Ar skaņas terapiju ir reģistrējamas un ar salīdzinošām metodēm pierādāmas morfoloģiskas izmaiņas cilvēka audos, šūnās un asinsritē. Ideāli būtu ja mūzikas terapeiti paralēli psiholoģijai varētu arī padziļināti apgūt akustiku, neiroakustiku, psihoakustiku, skaņas tehniskās modelēšanas principus, kā arī skaņas dinamikas mikrobioloģisko ietekmi, jo skaņas precīzajai fizikālajai iedarbībai būtu jāiet kopsolī ar mūzikas psiholoģiskajiem aspektiem.
Skaņas terapija Latvijā pašlaik veidojas, pateicoties dažiem aktīvistiem, kuri ir iesākuši šo virzienu popularizēt. Jāsaka gan, ka pasaulē arī pagaidām nav vienota jēdziena un izpratnes par skaņas ietekmi. Tas viss atgādina lielu mozaīku, kur atsevišķi universitāšu institūti salīdzinošo eksperimentu rezultātā ir guvuši panākumus vienā vai otrā skaņas medicīniskajā aspektā, taču kopā to pagaidām vēl nav īsti salīmējuši ( papildus cilvēkiem prātu jauc pa vidu esošie biolauku un auru meklētāji) . Tādēļ mēs varam konkrēti uz šo dienu no skaņas medicīnas noteikt sekojošus faktus.
- Ar dažādiem skaņas augstumiem un dažādu intensitāti mēs varam panākt rezonansi audiem, šūnām, nerviem, asinsvadiem, iekšējiem orgāniem reģistrējot skaņas viļņa garumu (Hz)
- Rezonanses efektu var izmantot tiešajā terapijā, kā arī diagnostikā ( ultrasonogrāfija u.c.)
- Ar skaņas intensitāti maiņu varam veikt dažādas procedūras traumu ārstēšanā (Extracorporeal shockwave therapy)
- Ar neiroakustisko skaņu varam ietekmēt atveseļošanās procesu parādot CNS muzikoloģisko saiti starp slima un vesela orgāna frekvencēm.
Es personīgi pētu un attīstu ceturto faktu ar psihoakustikas palīdzību. Kas tad īsti ir psihoakustika.
Psihoakustika ir zinātne kas pēta skaņas uztveri
Galvenais psihoakustikas uzdevums ir saprast, kā dzirdes sistēma atšifrē skaņas tēlu, noskaidrot pamata saikni starp fizikāliem stimuliem un dzirdes sajūtām, un izdalīt kādi tieši skaņas signāla parametri ir svarīgākie semantiskās vai estētiskās informācijas pārraidē.
Ar skaņas radīšanu, pārraidi un uztveršanu nodarbojas vairāki mūsdienu akustikas novirzieni, viens no kuriem ir muzikālā akustika, kura pēta mūzikas skaņu radīšanu ( mūzikas instrumentu akustika, runas un dziedāšanas akustika, elektroakustika) mūzikas skaņu pārraidi (arhitektālā akustika, skaņu ieraksts, pastiprināšana) un mūzikas skaņas uztveri (Psihoakustika) .20 gs. Beigās tieši psihoakustika izvirzījās pirmajā plānā. Zinātniski tehniskā revolūcija atklāja principiāli jaunas iespējas darbam ar skaņu, tai skaitā digitālo mūzikas tehnoloģiju. Tā kalpoja par bāzi spēcīgai audio industrijas attīstībai, radot jaunus līdzekļus pārraidīt telpisku skaņas informāciju: digitālais radio, televīzija, skaņu ieraksts utt… . Šodbrīd ir sasniegts principiāls progress tādās jomās, kā ierakstu,atskaņošanas un pārraides aparatūras ražošana. Tomēr pēdējais un svarīgākais šajā procesā paliek cilvēka dzirde, savukārt dzirdes atpazīšanas sistēma līdz galam vēl nav izpētīta. Tieši tādēļ psihoakustikai ir pievērsta pastiprinata uzmanība un ieguldīti līdzekļi tās attīstībai.
Sintezējot pieredzi mūzikā un zināšanas psihoakustikā esmu nonācis pie metodes, kuru šobrīd ar sekmēm varu pielietot dažādu veselības traucējumu novēršanā. Metode balstās uz faktu, ka CNS bojātās vietas rezonanses frekvencē tiek vairākkārtīgi demonstrēta skaņas dinamiskā pārnese no bojātās vietas frekvences uz identisku veselas vietas frekvenci izmantojot cilvēka muzikoloģisko uztveri un harmonijas izpratni, kā arī neiroakustisko rezonansi. Principā vienkāršā valodā runājot mēs varam klausīties muzikālus atrisinājumus, kurus pieregulējam bojātai vietai lai Smadzenes asociē to ar bojātās frekvences atrisinājumu veselā frekvencē. Ja dominanti pieregulējam slimībai, tonika vienmēr ir veselība.
Protams, kamēr metodika nav izgājusi aprobāciju Latvijā, tikmēr nodarboties ar ārstniecību nav iespējams. Tādēļ varu jūs tikai informēt par pētniecības procesu. Taču ir lietas ko katrs var izbaudīt jau šodien. Tā ir manis praktizētā dzīvās skaņas relaksācijas procedūra, kuru var izbaudīt RigaBrain autotreniņu centrā. Tā ir perfekta relaksācija, kādu citādi sasniegt ir ļoti grūti. Protams arī šīs procedūras rezultātā ir iespējami dažādi uzlabojumi veselībā, bet tas ir tikai tādēļ ka klausoties dzīvu harmonisku mūziku jūs nonākat dziļa miera stāvoklī, kura laikā CNS pievēršas sava ķermeņa sakārtošanai un pašregulācijai.
Tagi:Neiroakustika, Psihoakustika, Skaņa, Skaņas ietekme, Skaņas terapija
